|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vai tiešām | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vai tiešām, māte Marija,
tas tikai loga rāmis skrapšķ,
un tikai stikli griežoties
no sāpēm saspringuši čirkst?
Ja tas nav dārzs –
ļauj aizmirsties,
tur, iedomātā klusumā...
Ja tas nav dārzs,
ja rāmis čīkst,
no tā, ka tumšāk jau vairs nemēdz būt,
ja šis nav īstais -
saudzējamais dārzs,
kur izsalkuši bērneļi zem ābelēm,
un auglis iekostais
tiem blakus
aizmirsts mētājas,
nav gaismas,
tikai elpa tumšāka
un drošāka par zālēm,
kuras sola nakts...
Es tiešām nezinu,
kas nācis pāri mums,
vai tā ir atmoda -
vai mūžīgs pagrimums...
(06.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2259
Kopā:7100946
|
| |
| |
|
Autori
