|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Bez virsraksta | Autors - sallija
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Veros laukā pa logu naksnīgajā, blāvu laternu izgaismotajā pilsētā. Aiz loga putenis. Vērpetes griežas un vijas pasakainos vēja rakstos. Putenis arī manā dvēselē. Neziņa par to, kas notiek – tā liek domām skriet un virpuļot līdzīgi saltajām sniega pārslām, ik pa laikam iedzeļot kādai nervu šūnai, līdzīgi kā ledus adatiņas dazlksta vaigu puteņa laikā. Šie dzēlieni neļauj norimt. Katrs mirklis klusuma no Tavas puses saceļ manā prātā aizvien lielākas domu sniega vērpetes. Drīz es būšu ieputināta pavisam šajā vientulības un aizmirstības kupenā. Vai Tu spēsi izkausēt šo sniegu, kad beidzot atnāks pavasaris? To es nezinu.. Varbūt es palikšu šai kupenā kā mūžīgajā sasalumā, jo nevienam citam, kā vien Tev, nebūs pa spēkam izkausēt radušos salto tukšuma garozu, kas jau būs nosegusi mani dvēseli, ja vēl ilgi klusēsi un kavēsies, lai ļautu uzplaukt un ziedēt dvēseles atmodas pavasarī? Manas ilgas un cerības grimst aizvien dziļāk aizmirstībā. Ausis kāri tver katru skaņu, acis gaida kādu zīmi, kas vēstītu par Tavu atnākšanu. Taču apkārt viss kluss, viss velti. Asaras – tās jau ir izraudātas, veldzējoši sāļā šķidruma manī vairs nav. Ir pagājis ilgs laiks, kopš Tu man solīji – būs labāk, drīz būs. Šis solījums ir vienīgais, kas neļauj man pilnībā nogrimt baltajā skumju un ilgu puteņa sanestās kupenas aizmirstībā. Vai man pietiks spēka sagaidīt šo Tevis solīto ‘’drīz’’? Vai man pietiks spēka neaizvērt durvis Tev ceļā, atstājot Tavu silto smaidu ārpusē? Vēl es varu, spēju gaidīt, vēl spēka gana. Taču mans spēks iet mazumā, skumjas to nograuž kā ūdens grauž cietāko klinti. Paliek vien balts, salts nekas. Viss, ko Tu man esi devis – tas ir mans viss un reizē nekas. Tu man esi devis dzīvi un Tu to arī esi atņēmis. Tu man devi mieru un reizē šo mieru arī laupīji. Prātā ir vien Tavs siltais smaids, karstie skūpsti un drošās rokas – tas ir daudz. Reiz Tu mani atmodināji dzīvei, lai atkal ļautu no tās aiziet pa baltiem, sniegotiem bezcerīgas mīlestības ceļiem. Es mīlu Tevi. Es nedrīkstu Tevi paturēt…..
(07.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
