|
|
|
|
|
|
|
| | Mātei | Ievietojis: priede | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šo dzejoli es sarakstīju 2009.gada 8.maijā pirms Mātes dienas un veltīju savai mammai.
Ar vaidu pēdējo Tu dzīvību man devi
Kad kliedzu es- Tev bira prieka asaras,
Kas sasasēja no brīža šī uz mūžu
kā pērles mūs daudz skaistās, jaukās vasarās.
Nu sudrabs Tavos matos
un muguru Tev dzīves smagums liec.
Zied ievas, ābeļziedi veras
un stāvi Tu zem vecās ābeles,
bet skatoties pa logu lūdzu es,
lai ābeļziedi birst pār Tevi,
par to, ka DZĪVĪBU MAN DEVI! (10.02.2010) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1998
Kopā:6420255
|
|
|
|