|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mātei | Ievietojis: priede |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šo dzejoli es sarakstīju 2009.gada 8.maijā pirms Mātes dienas un veltīju savai mammai.
Ar vaidu pēdējo Tu dzīvību man devi
Kad kliedzu es- Tev bira prieka asaras,
Kas sasasēja no brīža šī uz mūžu
kā pērles mūs daudz skaistās, jaukās vasarās.
Nu sudrabs Tavos matos
un muguru Tev dzīves smagums liec.
Zied ievas, ābeļziedi veras
un stāvi Tu zem vecās ābeles,
bet skatoties pa logu lūdzu es,
lai ābeļziedi birst pār Tevi,
par to, ka DZĪVĪBU MAN DEVI!
(10.02.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
