|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manam princim | | Ievietojis: Sarma |
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mans princis tālu ceļu jājis,
Tā zirgs par kleperi jau kļuvis,
Miesnieks zirga desas taisa,
Bet, tomēr, zinu,
Kaut ar kājām mans princis būs pie manis.
Piedod, mīļā, puķes es izdalīju ceļmalas meitenēm.
Kājas man sabristas, mugura sāp.
Piedod, mīļais, es jau arī vairs neesmu odziņa.
Tomēr gaidīju Tevi.
Kājas var nomazgāt, muguru ierīvēt,
Labi, ka sirdis vēl jūt.
(14.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
