|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Fragmentiņš no vēstules | Autors - Vitolds
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Fragmentiņš no kādas vēstules.
Kas Tu esi? Varbūt vismaz vecumdienās Likteņa pasniegta konfekte kā mierinājums par izmuļķoto dzīvi? Lai kā arī nebūtu, bet es Liktenim saku paldies un visu viņam piedodu! Jo Tevī es esmu atradis nevis kādu atblāzmu no aizgājušiem laikiem, bet gan kaut ko tādu, ko tajos laikos nebūtu pratis ne saprast, ne novērtēt. Tu esi turpinājums. Un par to – Tev buča uz visapaļākā vaiga. :))
(16.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
žļurben žļarbenis (viesis) (26.03.2020, 09:37)Nav te jāgudrojas, vajag dzejot, bet teikumu salikšana stabiņos nav dzeja. Kas vēl nav skaidrs?! :(((( :D :)))Uzrocis (viesis) (23.03.2020, 16:31)Sapratu, ka nav iespējams noteikt pasaules sabiedrības kopējo intelekta koeficientu vai tās pagrimuma līmeni. Tas tāpēc, ka katrs cilvēks to mēra pēc sevis... Cik cilvēku, tik šādu līmeņu.../arpa (viesis) (21.03.2020, 20:53)Re kā, aiztaisījās bez brīdinājuma, attaisījās ne no šā, ne no tā. Ne skaidrojumu, ne atvainošanās. Attieksme. Nu, spriežot pēc jaunākā gara darba, labāk būtu palikuši miruši. Ja salīdzināt...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
