|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizmirstais ceļš | | Ievietojis: bariss |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Jau visas takas apaugušas sūnām,
Bet atmiņa vēl senās pēdas jūt,
Kad atkal basām lieku savus soļus,
Kur gadu desmitiem nav nācies būt...
Tik saldkaislīgus treļļus bārstīdama,
Sāk skanēt dzidra lakstīgalas balss,
Un agrāk nepamanīts strauts tur lejā
Man stāsta čalojot – drīz ceļam gals.
Es lēnām iemērcu tur savas rokas,
Lai saviļņots tas duļķes jundītu,
Un laiku dziļumā man ienirt ļautu,
Kur senas domas, vārdi skanētu...
(17.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1320
Kopā:6630863
|
| |
| |
|
Autori
