|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Uz kara takas | Autors - Imants vilams
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Šodien izgāzos kā veca sēta! Nāku no veikala un satieku kaimiņu. Šis skatās uz mani un smejas: kas ta nu atkal?! Vai esi nostājies uz indiāņu kara takas? Es, protams, nesaprotu, ko viņš ar to grib teikt, bet šis tik nosmejas: paskaties spogulī! Kad paskatījos, pats par sevi smējos kā kutināts: slīpi pār ģīmi man bija uzkrāsotas trīs treknas melnas svītras! Pirms iešanas uz veikalu es sabāzu plītī malku un biju nejauši nosmērējis roku ar sodrējiem un pēc tam pārbraucis pa seju. Tāpēc es domāju, kāpēc allaž nopietnā pardevēja šodien bija tik smaidīga. Sak, varbūt vēl Valentīna dienas iespaidā.
(23.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:20)Jaņčuk, piedod manu sarkasmu. Es negribēju tā hi hi Sensid (viesis) (01.01.2020, 21:14)Bez smecera, jaunais cilvēks . Lai jau brauc no Latvijas, savādāk brūnās arī paliek mazāk, vairāk gaļas pašiem būs. Visi mēs esam izglītoti, bet vai tad to kādam vajag. Latvija ir bēdu ieleja....Sensid (viesis) (01.01.2020, 19:51)Ljunbernjaaks, raksti vēstules uz klosteri, atradīsi :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
