|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņš satvēra vārdus... | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš satvēra vārdus un pierakstīja,
Bet tomēr tā īsti vēl nebija dzeja.
Tie nedzīvi, melni kovārņi bija
Starp papīru torņiem, kas debesīs slejas.
Viņš pateica vārdus un nodziedāja,
Un sirds, strauji pulsējot, krūškurvī sitās
Kā klaidoņa soļi, alkdami māju -
Tā bija jau dzeja no pasaules citas...
Viņš gaidīs vēl ilgi un pacietīgi -
Gan lauri reiz izgreznos tos, kuri traki...
Bet, ja nu rims trakums tik miermīlīgi,
Ka tie, kuri greznos, jau paši būs vraki...
(23.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
