|
|
|
|
|
|
|
| | Viņš satvēra vārdus... | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš satvēra vārdus un pierakstīja,
Bet tomēr tā īsti vēl nebija dzeja.
Tie nedzīvi, melni kovārņi bija
Starp papīru torņiem, kas debesīs slejas.
Viņš pateica vārdus un nodziedāja,
Un sirds, strauji pulsējot, krūškurvī sitās
Kā klaidoņa soļi, alkdami māju -
Tā bija jau dzeja no pasaules citas...
Viņš gaidīs vēl ilgi un pacietīgi -
Gan lauri reiz izgreznos tos, kuri traki...
Bet, ja nu rims trakums tik miermīlīgi,
Ka tie, kuri greznos, jau paši būs vraki... (23.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|