|
|
|
|
|
|
|
| | Viņš satvēra vārdus... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš satvēra vārdus un pierakstīja,
Bet tomēr tā īsti vēl nebija dzeja.
Tie nedzīvi, melni kovārņi bija
Starp papīru torņiem, kas debesīs slejas.
Viņš pateica vārdus un nodziedāja,
Un sirds, strauji pulsējot, krūškurvī sitās
Kā klaidoņa soļi, alkdami māju -
Tā bija jau dzeja no pasaules citas...
Viņš gaidīs vēl ilgi un pacietīgi -
Gan lauri reiz izgreznos tos, kuri traki...
Bet, ja nu rims trakums tik miermīlīgi,
Ka tie, kuri greznos, jau paši būs vraki... (23.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1642
Kopā:6158224
|
|
|
|