|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Māsiņas | Autors - Sarma
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāda maza meitenīte, viņai bija gaiši zilas acis, blondi mati un mīļš smaids. Katram, kas nāca pretī, viņa uzsmaidīja. Viņas māmiņai un māsām patika sapīt viņas matus mazās bizītēs. Mati bija gari un biezi, pagāja ilgs laiks, kamēr visi mati bija sapīti. No rīta māmiņa bizītes izpina, matos iesēja košas lentes, un meitenīte aizgāja uz skolu. Mājās meitenīte pārnāca raudādama, jo kāds puika bija ielējis matos ķīseli. Mazā māsa noskaitās un nolēma nešpetno puiku pārmācīt.
Nākošajā dienā mazā māsa sagaidīja palaidni pēc stundām ar žagaru un uzšāva viņam pa stilbiem.
Puika aizskrēja raudādams, bet mazā ar to ļoti lepojās.
(25.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
