|
|
 |
|
|
|
|
| | Māsiņas | Autors - Sarma
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz dzīvoja kāda maza meitenīte, viņai bija gaiši zilas acis, blondi mati un mīļš smaids. Katram, kas nāca pretī, viņa uzsmaidīja. Viņas māmiņai un māsām patika sapīt viņas matus mazās bizītēs. Mati bija gari un biezi, pagāja ilgs laiks, kamēr visi mati bija sapīti. No rīta māmiņa bizītes izpina, matos iesēja košas lentes, un meitenīte aizgāja uz skolu. Mājās meitenīte pārnāca raudādama, jo kāds puika bija ielējis matos ķīseli. Mazā māsa noskaitās un nolēma nešpetno puiku pārmācīt.
Nākošajā dienā mazā māsa sagaidīja palaidni pēc stundām ar žagaru un uzšāva viņam pa stilbiem.
Puika aizskrēja raudādams, bet mazā ar to ļoti lepojās. (25.02.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|