|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņi satikās debesīs... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Viņš gribēja strauji aizlidot garām,
Viņa to apturēja,
Uz mirkli gaisīgos eņģeļa spārnus
Aizņemoties no vēja.
Lidoja viņi starp apiņiem rūgtiem
Gleznojot pavasari,
Noglāstot nakti ar garajām skropstām,
Šūpojās priežu zari.
Kad zibeņu šautras ar mīlestību
Tumšās debesis krāsos,
Krītošās lāsēs tie izlīs pār zvaigznēm
Pusnakts dzirkstošos glāstos...
Nodzisīs sapnis un aizlidos smaidi
Rotāties citās sejās,
Rīts atausīs klusi ar mirdzošu rasu
Baltajās orhidejās...
Kad tumša ir nakts un miglainās pļavās
Mēness kā kumeļš ganās,
Ziedošā liepā deg vālodzes dziesma-
Cik skumja šī satikšanās...
(01.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1979
Kopā:6422752
|
| |
| |
|
Autori
