|
|
|
|
|
|
|
| | Viņi satikās debesīs... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viņš gribēja strauji aizlidot garām,
Viņa to apturēja,
Uz mirkli gaisīgos eņģeļa spārnus
Aizņemoties no vēja.
Lidoja viņi starp apiņiem rūgtiem
Gleznojot pavasari,
Noglāstot nakti ar garajām skropstām,
Šūpojās priežu zari.
Kad zibeņu šautras ar mīlestību
Tumšās debesis krāsos,
Krītošās lāsēs tie izlīs pār zvaigznēm
Pusnakts dzirkstošos glāstos...
Nodzisīs sapnis un aizlidos smaidi
Rotāties citās sejās,
Rīts atausīs klusi ar mirdzošu rasu
Baltajās orhidejās...
Kad tumša ir nakts un miglainās pļavās
Mēness kā kumeļš ganās,
Ziedošā liepā deg vālodzes dziesma-
Cik skumja šī satikšanās... (01.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1693
Kopā:6158275
|
|
|
|