|
|
 |
|
|
|
|
| | Iekārās atmiņās | | Ievietojis: Morphyum Lupus | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Stundas iekārās atmiņu laikā,
kurā viss kādreiz bija.
Dienās priekšauts krita
un naktis kaislēs grima,
putni
atkal balsīs
pieteica rītu,
bet tur...
Ikdienas līnijas šķietami balē,
viss labais
nu samests netīrumu bedrē,
stabi bez vadiem
kā mīla bez skūpstiem,
un pašsakurts
iedomu naids
pārņem naktis
un piesaka rītus.
Stundas iekārās...
Domu zvani apstājās...
Neizpratne vēl prātu grauž,
tomēr patiesās jūtas
palika
un
paliks! (03.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|