|
|
|
|
|
|
|
| | Lauku idile | | Ievietojis: cukurzirnis | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lauku idile.
Pa zaļu pļavu govis ganās,
Kur puķes zied un bites dūc.
Tās rātni klausās dziesmās manās
Un slinki lekno zāli plūc.
Kad dundurs asinskārībā
Pie auss man rūc par ilgu,
Es iespraužu tam pakaļā
Visdūšīgāko smilgu.
Bet vakarā pēc dienas garās
Es dvēs’les mieru rodu kūtī,
Kur kaktā vecais tītars baras,
Un govis gremodamas pļ--ī. (04.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|