|
|
|
|
|
|
|
| | Bez bērnības sirdī... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Izdzīvošanas dienišķā migla
Aprij mūsu bērnības salu.
Aiztek strautiņš kā cielava žigla
Uz manas apziņas tālāko malu.
Cietums, kliedzieni, maskas un draudi -
Paredzams sižets arī šim rītam...
Kroplīgi smejamies pūlī un raudam,
Aizvelkam aizkaru, sevī kad krītam...
Staru kūli met vientuļas bākas -
Divas acis, kad gaismojums iris...
Gaidiet mani, kaut lēnām es nāku -
Bez bērnības sirdī būtu es miris. (08.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2545
Kopā:6414310
|
|
|
|