|
|
 |
|
|
|
|
| | draudzība cauri | Autors - Irēna Blūma
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pazūd lāstekas no jumtiem,
Pazūd sniega kupenas.
Aiziet ziema-pikš un pakš!
Laikam viss ir cauri!
Mēs gan bijām labi draugi
Sniegavīrus cēlām
Un no kalna ragaviņās
Abi līksmi skrējām.
Spēlējāmies kupenās,
Kamēr vakars klāt
Slapji man bij cimdiņi
Slapjas kājas man.
Bet nu ziniet-goda vārds!
Apnik taču tas,
Ja tik ilgi ciemojas
Draugs,bet neprotas!
Tikai lūdzu,mīļā ziema
Neapvainojies.
Gaidīšu es tevi atkal
Tagad gan -attā! (09.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1347
Kopā:6715285
|
|
|
|