|
|
|
|
|
|
|
| | draudzība cauri | Autors - Irēna
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Pazūd lāstekas no jumtiem,
Pazūd sniega kupenas.
Aiziet ziema-pikš un pakš!
Laikam viss ir cauri!
Mēs gan bijām labi draugi
Sniegavīrus cēlām
Un no kalna ragaviņās
Abi līksmi skrējām.
Spēlējāmies kupenās,
Kamēr vakars klāt
Slapji man bij cimdiņi
Slapjas kājas man.
Bet nu ziniet-goda vārds!
Apnik taču tas,
Ja tik ilgi ciemojas
Draugs,bet neprotas!
Tikai lūdzu,mīļā ziema
Neapvainojies.
Gaidīšu es tevi atkal
Tagad gan -attā! (09.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|