|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sākums | Ievietojis: E.S. |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kas notiek meitenes galviņā? Tad viņa grib justies mīlēta, tad vēlas padoties trakulībām.
Rīt skola, jau atkal zināšanu uzkrāšana nākotnei. Vēlos iet gulēt.
Ak.. Modinātājs. Kur mana kafijas tasīte? Nē šodien labāk tēju. Autobuss, autobuss, jāiziet laicīgi. Auksts vējš, bet papēži gan patīkami cērtas sniegā.
Pieturā atkal pilna ar tantukiem. Es diez arī kādreiz tāda būšu? Diez vai, zemeslode tik ilgi cilvēci neizturēs. Galu galā palikuši tikai desmit gadi, lai visu vērstu par labu.
Autobuss! Beidzot! Vēl vienu stāstu par mazmeitiņas mājasdarbiem neizturētu. Vēl viena lekcija, tad otra, vēl trešā. Nav laika.. Jāsteidzas rakstīt. Par ko?
Par mīlestību, krāpšanu, seksu.. Kaut gan! Ko es no tā visa saprotu?
Par ko gan meitene, lai raksta, ja ne par puišiem. Viens garš cits, tievs, viens bārdains, cits debešķīgi silts. Puiši hmm.. Ir tik patīkami piespiesties, bet no dažiem gribas tik bēgt. Šoreiz gan runa būs tikai par vienu, kā jau visos stāstos. Viņš būs debešķīgi silts ar mazu kārdinošu bārdiņu, brūnām dziļām acīm.
Kā lai apraksta to sajūtu, kas pārņem, kuru nespēj aprakstīt neviens romāns. To sajūtu, kad viņš tevi uzlūko? Uzlūko ar tām dziļajām acīm. Ar to skatienu - es esmu šeit, tev esmu šeit, jo man šķiet, ka tu esi skaista, bet baidos tev tuvoties, pieskarties, baidos tevi aizvainot. Nē. Vēl jo vairāk, kā lai apraksta to saldi mierinošo sajūtu, kad viņš apskauj? Viņš apliek man savu spēcīgo roku, un šķiet mēs esam viens.
Tagad vajadzētu būt daudz rindkopām ar kaislīgu seksu, bet nekā. Pietiek vien ar šo maigo tuvību. Diez cik gan ilgi ar to pietiks?
Nedrīkst jau īstenībā tā sapņot. Mājās puisis gaida, laikam mīl, kaut gan brīžiem to nejūtu. Katram jau sava dzīve arī attiecībās.
Hmm.. kā tas viss sākās? Laikam toreiz, kad viņš ienāca pa durvīm. Tad, tajā naktī, kopā ar saviem draugiem. Varbūt toreiz kaut kas bija pilnībā mainījies manī. Kas to lai zina? Jā, laikam toreiz.
Viņš ienāca pa durvīm un paskatījās. Tas skatiens bija viss. Tas skatiens iemiesoja pilnību padevību, apbrīnu, kaisli, vēlmi, nē, es laikam mazliet sapņoju. Tas skatiens vienkārši pauda: „Tu esi tik skaista.” Tas laikam bija viss, ko tobrīd vēlējos dzirdēt. Laikam sanāk, redzēt skatienā vērstu pret sevi.
Nu, bet, protams, kas gan tas par jauniešu pasākumu bez alkohola. Katrs no savas somiņas velk laukā visu, ko sarūpējuši. Vienam Jāgermeistars, citam alus, bet man kā vienmēr sarkanvīns. Protams, ne jau tas dārgākais, vienkārši skaists. Bet, toties, kā sarkanvīns spēj sagrozīt galviņu. Jā, pie manām fantāzijām arī tas ir mazliet vainojams. Gluži, kā vecākais brālis, kas vēl tikai labu, un cenšas parūpēties par tevi...
Esmu laikam mazliet nomaldījusies no ceļa, tas ir, no tēmas.
Izrādās viņš labi māk dejot, mazlietiņ gan šovinistisks, bet toties nekādā ziņā ļauns. Tādi taču fantāzijās nemaz neeksistē! Pat šobrīd rakstot, pie skausta mazliet kņudina. Tā vīrieša..., pirmo reiz nebaidos lietot to vārdu, pirmo reiz laikam tā īsti,šķiet, apzinos atšķirību, to milzīgo atšķirību starp vīrieti un sievieti. Tikai tagad varu noliekt galvu priekšā tam milzīgajam pievilkšanās spēkam, kas ir starp sievieti un vīrieti. Varbūt spēja lasīt domas, būtu īstie vārdi, lai to aprakstītu. (Varbūt mazlietiņ mazāk filozofijas. Kaut gan tā nekad nav nākusi par ļaunu!)
Vai tās bija tikai manas iedomas, kad jutu viņu smaržojam manus matus, piespiežot savu mīlīgo deguntiņu cieši manai galvas ādai. Vai viņš tad domāja, ka es guļu un to nemaz nepamanu? Varbūt mēs abi negulējām, tad kad es saspiedu viņa roku savējā, ieslidināju savus pirkstus starp viņējiem? Biju pilnīgi pārliecināta, ka dzirdu viņa mierīgo elpu klusi šņākuļojam miegā.
Nekad neesmu bijusi īpaši kautrīga un no puišiem nemaz neesmu kaunējusies. Ar viņu bija daudz savādāk. Sajūta, ka mēs pazīstam katru kvadrātcentimetriņu uz otra ādas. Nekādas mulsuma sajūtas, tad kad pārģērbos viņa klātbūtnē. Nezinu, vai viņš skatījās uz mani, vai vēroja manas auguma formas, vai arī kautrīgi novērsās.
Tikai smaids viņa sejā, nākamajā rītā bija tūkstoš vārdu vērts.
Vai tās ir iedomas, sapņi, fantāzijas, izmisušas un nogurušas meitenes kliedzieni pēc uzmanības, vai arī tas viss ir īsts un būs turpinājums.
(12.03.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1901
Kopā:6420158
|
| |
| |
|
Autori
