|
|
|
|
|
|
|
| | Sīknauda | | Ievietojis: pidulis | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kādā saulainā dienā krietni izstaigājies un izbaudījis rudenīgās dabas jaukumus, nesteidzīgi dodos atpakaļceļā uz mājām un, protams, iegriežos pie Aivara.
Redzu, ka pagalmā stāv Aivara Kamazs, tāpāc eju droši vien iekšā. Pat nesasveicinājis, Aivars man uzsauc: Imantonkul (viņš ir pusgadu jaunāks par mani), man ir lielas klapatas! Kas ta nu- es saku - vai ceļu policija noķēra un uzlika sodu 350 līdz 25 latu apmērā? Ta ne jel, vēl ļaunāk! Un tad viņš man stāsta savu bēdu stāstu. Pats par sevi saprotams, ka mēs iedzeram alu no 2 litru pudeles, lai būtu vieglāk gan stāstīt, gan klausīties. Un stāsts ir šāds:
Jau svētdien Aivars ir saņēmis no sava priekšnieka rīkojumu, ka pirmdien jābrauc haltūrā. Tā nu viņš godīgi sagaidījis rītu, neko nedzēris un aizbraucis uz objektu , tur aizvedis to grants kravu, saņēmis naudu, iegājis vietējā veikalā un drošības pēc nopircis 2 lielās pudeles alus, kuras noslēpis zem sēdekļa. Jau braucot mājās, pēkšņi – bah! – ceļu policija! Nu ko, sods jāmaksā apmērā no 350 līdz 25 latiem! Aivars teicis, ka nekādas sodīšanas sacīkstes te nenotiks, jo viņš jau otro dienu neko nav dzēris. Polišmeņi teikuši, lai labāk samaksā jau šodien, jo rīt, kad viņš jau būs dzēris, sods būs vēl lielāks, bet Aivars palicis pie sava, un tā viņi beigās šķīrušies tīri labestīgā gaisotnē. Pabraucis gabaliņu tālāk, Aivars sajutis strauju un stipri lielu vajadzību – tak jau no polišmeņu izraisītā stresa! Nolicis savu Kamazu ceļa malā un iegājis mežā, bet jakas kabatā tīri instinktīvi stingri turējis rokā to sīknaudas „sdāču”, kuru saņēmis no tiem 10 latiem, veikalā alu pirkdams. Un tad kāja aizķērusies aiz kādas kritalas, viņš kritis, bet priekšā pašāvis roku ar visu sīknaudu plaukstā. Nauda, protams, izbirusi skujās, sausajās lapās un sīkajos žagariņos – nu kā jau mežā. Turpat krūmos nokārtojies un sācis vākt to naudu kopā, bet stiprās brilles nav bijušas līdzi. Kad pārbraucis mājās un pārskaitījis naudu, izrādījies, ka trūkst turpat vai pusotra lata. Un tajā brīdī ierados ES..
Imantonkul – viņš teica – tu nav dzēris, un tev ir stipri šoferu papīri. Še tev kamaza atslēgas un aizbrauc uz to mežu! Nobrauc 17 km pēc spidometra pa Kabiles ceļu un tur tu ieraudzīsi ceļa malā lielu egli, bet aiz tās – divas mazākas eglītes, bet tālāk –eglīšu jaunaudzi. Ej droši, kamēr nonāksi pie kritalas un tālāk priekšā ieraudzīsi sūdu čupu. Tā būs mana. Dislokācijas rajonā starp manu čupu un kritalu tu atradīsi manu naudu, es tev iedošu stiprās brilles līdzi. Par to naudu tu veikalā nopērc pašu labāko alu un steidzīgi brauc mājās! Nu protams! Man tikai atlika sēsties un braukt ar kamazu, kurā es pat kā pasažieris esmu tikai pāris reizes sēdējis. Kad es biju kategoriski atteicies, Aivars rezignēti noteica, sak, nekas, nākošruden brūkleņu laikā es tur aizvedīšu Ilzi. Viņai ir jaunas acis – gan jau atradīs. Pie tā arī palikām. (14.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1773
Kopā:6413538
|
|
|
|