|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad sirdsbalss skan patiesāka | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nebraucu jaunajā "Lexus",
Par mani nestāsta ziņās
Un mana privātā dzīve
Nav rakstīta sirdsapziņās.
Man nepieder pilsēta kāpās
Vai palmas Havaju salās
Un laimē zudušus mirkļus
Es nemēru atvasarās.
Man mājās nav zeltītas lampas
Un da Vinči gleznas pie sienām
Un tomēr es lietainās naktīs
Dziedu par saulainām dienām.
Jo zinu, ka negaida mani
Aiz stūra simts paparaci
Un domās kāds Češīras kaķis
Vēl netaisa jampadraci! (15.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|