|
|
|
|
|
|
|
| | Sakutinātās domas... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laiks reiz apmaldījies
starp gadalaiku spraugu
brīžiem uzrodas par draugu
un sakutina atmiņas
Ko liegt ka ļaujos
līdz atgrūžu viņas
jo neizturami ilgstoši
smiet caururbjot sevi
Un tomēr gaidu tevi
lai tik mazliet
ieslēgtos kopā cieši
ar sakutinātām domām
dzīves norītos smieklos (16.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|