|
|
 |
|
|
|
|
| | Starp mūsu dīvainajām pasaulēm | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu paskaties
un manas sejas vecais spogulis plīst,
atkal laukā līst
un nenogrimst laiks peļķēs,
vien mirkļa dāvātās jūtas
bezmērķī ielās klīst.
Atkal apklusīs nakts
jo pūču kliedzieni to biedēs,
klusu runās mūsu neizprastās pasaules,
apkampiens ar skūpstu miegā
un teiktais dienā,
melnais un baltais
sajūtas šķīdīs.
Ļauj
lai arī jaunais spogulis plīst,
lai laukā un dvēselē atkal līst,
bet neļauj man pazust,
kā sajūtām,
kuras bezmērķī,
starp mūsu dīvainajām pasaulēm,
klīst.
31.08.2009. Bauska. 06.11.2009. S... TXD (21.03.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|