|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izdedži | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es savas bēdas vienkopus lieku
Un krāmēju visas tās milzīgā kaudzē,
Bet nejūtu mieru un pat ne prieku,
Kaut kas vēl dvēselē savādi traucē.
Es pielaižu uguni, dedzinu sārtu,
Lai izkūp tās skumjas, kas dvēselē cērtas,
Bet nejūtu mieru, raizes jauc prātu,
Aizdegtās liesmas nav atelpas vērtas.
Izdeg tās bēdas, aizplīvo dūmi,
Bet tie pelni vēl mūžīgi plēnē,
Ak, mans likteni, klājas man sūri,
Laikam ne pārāk labu man vēlē.
(21.03.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
