|
|
|
|
|
|
|
| | Dvēsele | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Švītīgā elegancē dvēsele tērpta,
Briljantos vēsos tā sasieta laistās
Un baidās kļūt pelēka,
Baidās būt īsta-
Šķīstības nievās tā sendienās nīsta...
Kā zvirbulēns pelēks uz rasotas smilgas
Dvēsele skurinās,
Atklājas,
Raud,
Trīsuļo sapņi, kas līmēti sirdī,
Nepiepildīt,
Neaizskart tos,
Jo dvēsele negaisa mākoņos...
Pārlūzīs mākoņi,
Izšķilsies zibšņi,
Krūtīs mazs putnēns sadegot kliegs,
Celsies no pelniem,
Izlidos,
Dziedās-
Brīvam kļūt debesis neaizliegs! (24.03.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|