|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | ... | | Ievietojis: Zane Loce |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tādā baltā nabadzībā tevi ierāmēju,
Starp pelnu putekļiem, ko silda tikai prāts.
Tev nevajag, vairs neprasi šo veco bildi,
No kuras ārā spiežas tas, kas gadiem krāts.
Es pieeju un glāstu veco rāmi.
Man it kā skumji, it kā tomēr nē,
Starp visām lietām, kas mums kādreiz bija,
Šo noglabāju ciešā azotē.
Laiks tomēr visu dziedē, arī bildi,
Kas nīkulīgi guļ starp visām atmiņām,
Un tomēr viena, kas man atsauc tevi
Ir tā, kas rāmi izceļās starp visām pārējām.
Es tādā rūgtā nabadzībā tevi šoreiz ierāmēju,
Starp pelnu putekļiem ,ko silda tikai prāts
Mums nevajag, vairs neprasi šo veco bildi
Laid visu prom, lai iet, kas gadiem krāts.
2010.g 12.aprīlis
(14.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
