Es sēžu Kalpaka laukumā uz lietū samirkuša sola,
Baroju izsalkušus zvirbuļus un uzbāzīgu kovārni.
Man rokās - divi persiku saldējumi un Cola,
Bet skatiens tāls - visam Saldus tirgus laukumam pāri...
Starp dārznieku stādītām dzeltenām tējas rozēm
Un netālā pulksteņa mazliet skrejošo laiku
Es sapņoju izvilkt savējo - vienu no pilnajām lozēm,
Un sagaidīt varavīksni, pēc lietus tik satraukti maigu.
Un tāpēc es sēžu uz sola, kas pusdienas saulē jau žuvis,
Un saldējumi starp zvirbuļiem dejo valsi.
Bet pat ne drusku saprotamāks man nav kļuvis,
Kāpēc es starp pārējām nedzirdu Tavējo balsi...
Es sēžu Kalpaka laukumā un dzeru remdenu Colu.
Man liekas, ka luksofors mūžīgi sarkano gaismu rāda.
Un nezinu - sev vai tējas rozei klusi tad solu -
Es palūgšu, dārznieks lai vijolīti katrai jums blakus stāda...
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
Autori
Atvērt smaidiņus
