|
|
|
|
|
|
|
| | Caur gaisa stihiju... | Autors - Rita Kalniņa
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur gaisa stihiju
pile pie piles
iesūcas miklums
un vaid pusbalsī
cauri skeletādai
līdz kādai aizsprostotai šūnai
kur stindzinoši ritmā
lēni jo lēni
Haleja ātrumu sasniedzot
vibrē kosmoss
kad apriņķo netaustāmais
bet neredzami pārredzamais
un komētai gandrīz pieaug aste
lai atstarotos svilstošam
saules gaišumam
Aizvērtām acīm
lotoss dzen saknes
pretī ilūzijām
krāsu izvirduma aizturētās debesīs
mākoņi pabiezi lai nosauļotos
bet tikpat gaisīgi cik vien
aizlidot ļautos
ar magnētiskām šautriņām
bezmērķī bet tomēr trāpot
rāpot gribas cik reizēm
jokaini uz zemes
ja būtu putns nolaistos tik zarā
šūpoties stabili augstu lai
izsauktu zvaigznēs lietu
ikreiz kad vietu nerastu
bet nu nav tik manā varā
kaut ar tādā garā jūku prātā
ar renstelēs
saskalotiem biezumiem... (18.04.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|