|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gribēt,ticēt,darīt! | Autors - Liga Apine
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pat tad, kad lāsīte pa lāsītei
Pār manu maigo vaigu
Skumji ieguļas smiltīs,
Pat tad man gribas
Ar smaidu samīt tās!
Pat tad, kad pērkons manā sirdī dungo,
Lauzdams zibeņus pār manām lūpām asi,
Pat tad man gribas
Saules siltuma izstarot!
Pat tad, kad nevar saskatīt
Gaismu tuneļa galā,
Pat tad man gribas
Griezt ceļu tumsai cauri!
Pat tad, kad darbam augļi
Nav tik kāroti saldi,
Pat tad man gribas
Ticēt un darīt!
Un visam pāri
Mīlestības mērci pārliet,
Lai dzīves skaisto garšu justu!
(26.04.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
