|
|
|
|
|
|
|
| | Mans krasts | | Ievietojis: Amazone | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribu būt sapņaina jūra,
un tu būsi aizmidzis krasts.
Dus manī simttūkstoš sapņi -
tev dusot - tos neatrast.
Es vēlos ar baltputu rokām
tavus miegainos plakstus glāstīt,
lai varētu pēc tam kaijām
Par tevi un saullēktu stāstīt.
Es atkal un atkal vijos
ap tevi kā bērna soļi,
kad tevī viņš būvē pili,
kam pamatos jūrmalas oļi.
Es - jūra, tu - krasts, kur man tiekties,
man - kaijas, kas rītus tev nes.
Man - degošie pusnakts sapņi,
bet tev pieder kāpas un es.
Tev jājūt - es tava jūra!
Vai gribi būt manējais krasts?
Un tas jau nekas, ka vēl miegains,
ka spītīgs un nesaprasts. (03.05.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1274
Kopā:6132151
|
|
|
|