|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mans krasts | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es gribu būt sapņaina jūra,
un tu būsi aizmidzis krasts.
Dus manī simttūkstoš sapņi -
tev dusot - tos neatrast.
Es vēlos ar baltputu rokām
tavus miegainos plakstus glāstīt,
lai varētu pēc tam kaijām
Par tevi un saullēktu stāstīt.
Es atkal un atkal vijos
ap tevi kā bērna soļi,
kad tevī viņš būvē pili,
kam pamatos jūrmalas oļi.
Es - jūra, tu - krasts, kur man tiekties,
man - kaijas, kas rītus tev nes.
Man - degošie pusnakts sapņi,
bet tev pieder kāpas un es.
Tev jājūt - es tava jūra!
Vai gribi būt manējais krasts?
Un tas jau nekas, ka vēl miegains,
ka spītīgs un nesaprasts. (03.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1117
Kopā:7561819
|
| |
| |
|