|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *gaidīt, negaidot sagaidīt. | Ievietojis: antrrra |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Klusiem, pašnāvnieciskiem soļiem atrāpo nakts.
Sažņaugtiem pirkstiem un aizvērtām acīm viņa vēro cilvēkus ejam.
Projām un tikai un vienīgi projām no viņas.
Ar bezpersoniskiem smaidiem atvadoties.
Solot reiz atgriezties.
Viņa stāv, bezcerīgi gaidot autobusu uz nekurieni,
vienu brīvbiļeti uz debesīm vai elles ugunīm.
Te, starp tumsu un jaungada salūtiem.
Negaidot sagaidīt.
(07.05.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1490
Kopā:7265528
|
| |
| |
|
Autori
