|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | *gaidīt, negaidot sagaidīt. | Autors - antra.
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Klusiem, pašnāvnieciskiem soļiem atrāpo nakts.
Sažņaugtiem pirkstiem un aizvērtām acīm viņa vēro cilvēkus ejam.
Projām un tikai un vienīgi projām no viņas.
Ar bezpersoniskiem smaidiem atvadoties.
Solot reiz atgriezties.
Viņa stāv, bezcerīgi gaidot autobusu uz nekurieni,
vienu brīvbiļeti uz debesīm vai elles ugunīm.
Te, starp tumsu un jaungada salūtiem.
Negaidot sagaidīt.
(07.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1726
Kopā:6662836
|
| |
| |
|
Autori
