|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Plastmasas | Autors - Karīna
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mmm, cik saldi,
Zemene...
Un tu to baudi,
Meitene
Sveces... Vai nav elektrības?
Ir... pat visdziļākajā tumsā tā būs
Kvēla liesma starp mums.
Tas ir tikai sākums,
Jo mums ir viss...
Savas skaņas,
Savas liesmas,
Savas virsotnes,
Sava elle.
Lelle, karsta lelle es esmu!
Ķermenis...
Dzīvs, silts, karsts...
Bet tikai sirds no plasmasas.
Tā kūst lēni, un jau ātrāk,
Jo tu esi silts, un jau karsts...
Traģiski
Man tu, vai mana sirds?
Bet tu viegli paņēmi mani.
Kūsti tu, tavs ķermenis
Man arī, es kūstu..
Es KŪSTU!
Glāb!
Glāb manu sirdi!
Tā ir plasmasa!
Vai tu mani dzirdi?
Glāb... glāb...
Viss.
Ieskaties savās rokās,
Mana sirds,
Izkususi...
(30.01.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
