|
|
 |
|
|
|
|
| | Par kādu rozi | Autors - Laimdota Vištarte
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad sirds sašķīst ziepju burbuļos,
man paliek vien pusnakts melna.
Un velti tad lūkoties zvaigznēs -
tur nebūs ne dieva, ne velna.
Jo dievs un velns vienā personā
es mēģinu būt sev pati.
Vien šonakt man pazudis mēness
un zvaigznes, un Greizie rati.
Un tāpēc tik ļoti gribas,
lai tu man tos sameklētu.
Un vēl - lai tu Mazajam Princim
to rozi reiz izravētu...
Ja kāds kādu pieradinājis,
vai prot viņš būt atbildīgs?
Jo vienmēr jau liekas - sirds mirdzums
ir jēdziens tik bezgalīgs.
Kad planēta sīkos kristālos,
ir roze jau kļuvusi melna.
Es lūkojos zvaigznēs, kaut zinu -
tur nebūs ne dieva, ne velna... (20.05.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|