|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Rituāls | | Ievietojis: bez smecera |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nav manis – tikai vārds,
Vēlies caur ievziedu rūgteno dvesmu,
Jūsu mājās ciemoties nāk.
Redziet, te nu es esmu...
(Par ilgu aizmirsies ievās,
Vairs savu sakņu nezin...)
Uz galda stāv vaska svece,
Čukst cilvēks no māla: „Vai zināt?
Lai dvēsele rastos, man matu
Kā dakti aizdedzināt..."
Mēs dzersim karstu tēju –
Gaiša liesma apmirdzēs tāli,
Un Dievs no debesīm skatīs
Atkal uzziedam mālu...
(24.05.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
