|
|
|
|
|
|
|
| | Izsalkums | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es dzīvē Tavā ienācu,
Tai brīdī, kad Tev šķita,
Ka visi zemes vīrieši
Ir nodevēju kliķe,
Tu biji tā,
Kas dzīvē manā nāci,
Kad pārliecībā grimu,
Ka sievietei nevienai,
Es klāt vairs nenākšu.
Un nu,
Jau kuro gadu,
Mēs izjūtam to badu,
Kurš vajāt nepārstāj,
Ne vakaru, ne rītu,
Ne nakti un ne dienu,
To badu, kura dēļ,
Ir vēlme dzīvot,
Kopā,
Vēl un vēl. (10.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1330
Kopā:6415640
|
|
|
|