|
|
|
|
|
|
|
| | Kad mūsu saknes ievainos rudens... | | Ievietojis: Dulcinea | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad mūsu saknes
Ievainos rudens,
Kraukļi mūs aiznesīs
Tālu prom, kur
Trūdošiem pirkstiem
Mūs kaisīs vējš
Zemē, kur nāve ir
Auglības spēks
Zem metāla skujām
Mūs kailus
Iesvētīs laiks
Mirušu koku
Bezlapu čuksti
Mūs ieaijās
Sapņos, kur nāve ir
Dzīvības spēks (17.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|