|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad mūsu saknes ievainos rudens... | Autors - Dulcinea
| | Komentāri (8) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad mūsu saknes
Ievainos rudens,
Kraukļi mūs aiznesīs
Tālu prom, kur
Trūdošiem pirkstiem
Mūs kaisīs vējš
Zemē, kur nāve ir
Auglības spēks
Zem metāla skujām
Mūs kailus
Iesvētīs laiks
Mirušu koku
Bezlapu čuksti
Mūs ieaijās
Sapņos, kur nāve ir
Dzīvības spēks (17.06.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3238
Kopā:6859386
|
|
|
|