|
|
|
|
|
|
|
| | Austrumu pārdomas | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūzas pieskāriens apņēma mani,
Esot ozola paēnā.
Ozols – manas tautas spēka simbols,
Ēna – atgādinājums par Budas apskaidrību.
Neesmu budists, kaut viņiem nav ne vainas.
Austrumu kultūras pieprasa
Cieņu pret vecākiem, valsti un dabu.
Par to arī būs mana dzeja,
Ja vien mūza neatkāpsies no manis. (24.06.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2506
Kopā:6414271
|
|
|
|