|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Jātnieku himna | | Ievietojis: Lauris1 |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz bija jātnieku godības laiki...
Dipadu, dapadu, kumeļu auļi
Biedēja putnus, uzšķīla dzirkstis,
Lielceļu smiltīs iedziedājās.
Tad nāca kāds ar tēraudu, dzelzi,
Slīpēja, grieza, sameistaroja,
Nedzīvu zvēru kūpošiem sāniem.
Ikviens nu par jātnieku varēja tikt -
Gan muļķis, gan lēnais, gan lempis,
Gan sirdis bez īstenas jātnieku dzirksts.
Aizgāja jātnieku godības gadi...
(03.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1820
Kopā:7252328
|
| |
| |
|
Autori
