|
|
|
|
|
|
|
| | Melnbaltā sonāte | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
No melnbaltajām rindām
Putekļi notraukti jau.
Tumšajā lakā - asiņu rieva kalst...
Ne sejas, gredzens pret gredzenu stāv.
Sen izdilis spoguļu sudrabs,
Kur pamazām skaņa dziest...
Atspulga nepateiktais -
Diviem roku pāriem tiek.
Čaukst dzeltošās lapas,
Kā pamiris zvērests - ik nots...
Pie kājām izdziest akords -
Kā indevēm nozāļots.
Rīts nodzēš pārmetumus,
Kas sveces liesmā trīs,
Un svētie solījumi -
No taustiņu pleciem slīd... (05.07.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|