|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Beidzot ķēniņš | | Ievietojis: Lauris1 |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tālās Dienvidjūras malā,
Mežonīgo cilšu galā
Dzima jauna, krāšņa sala.
Puķēm, krūmiem, mežiem klāta,
Putniņš tur uz katra stāda,
Savu spalvu rotu rāda.
Braucām šurpu laivās daudzās,
Cirtām palmas garās, šmaugās,
Cēlam fortu šeit, pie kraujas.
Rudzus, auzas lejā sējām,
Dzirnavas augšā, pa vējam,
Vīna spiedes vidū slējām.
Skrēja vasaras kā bultas,
Fortā maz ar tūkstoš gultām,
Laiks ņemt citas malas siltas.
Meža masīvs ceļos krita,
Milzu galeras kad sitām,
Laiks tām traukt uz zemēm citām.
Zelta rūdas austrum malā
Visus ņēma saitēs savās,
Ļaudis kuģos projām devās.
Beidzot saucu: “Mana, mana!
Nu man sava mūža galā
Pieder! Pieder! ilgu sala!”
Siltās Dienvidjūras malā
Melnīgsnējo moru galā
Atdus ķēniņš savā salā.
(09.07.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1731
Kopā:7553242
|
| |
| |
|
Autori
