|
|
|
|
|
|
|
| | Par piedošanu | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vairs nepiedodam nevienam
Neko, lai cik tas var sāpēt.
Tik otra vainas minam,
Nepiedošanas slāpēs.
Līdz topam bezjūtīgi,
Ne klausīties spējam, ne saprast.
Vai lemts tā bezgalīgi?
Kur atbildi gan atrast...
Vien noslēpjam sāpi savu,
Jo patiesību teikt - bailes.
Šķiet, tā nav vaina tava,
Ja apkārt ienaids gailē.
Tā kļūstam svešinieki,
No sevis un citiem projām...
Ir slēgtas durvis priekam,
Un piedošanas domām.
Kaut mulsti, bet dāvini smaidu,
Un atliks vairs maz – tikai piedot.
Cik ilgi tas bija gaidīts...
Neko taču neprasa ziedot. (06.08.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|