|
|
|
|
|
|
|
| | Mijkrēslis | | Ievietojis: bariss | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir nolaidies vakars pār zemi,
Viss zilganā dūmakā jau.
Šai klusumā pēkšņi es manu,
Kā pamalē pārvērties riets,
Kas kļuvis tik gaistošs,
Kā mākoņos izkusis smaids,
Kā izdzisis solījums,
Kā atbilde, kuras nav...
To neaptverami saprast,
Šķiet zeme zem kājām pat zūd,
Un pāri plīvo buras,
Kas mani viesulī nes,
Kaut jūdzēm visapkārt
Vēl klusumā iegrimis viss.
Šis mirdzums visapkārt...
Tiem laikam zvaigžņu putekļiem būt... (18.08.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2032
Kopā:6422805
|
|
|
|