|
|
 |
|
|
|
|
| | atļauja | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nāk mīlestība,
Patvērumu manai sirdij lūgt.
Tā apmulsusi klusi teic,
Ka jūtas esam
Rudenīgais koks,
No kura vējš nāk lapas,
Bez atļaujas,
Pa vienai, divām plūkt,
Lai paspēlēdamies
Tās zemē mestu,
Atstājot tās vientulībā pūt.
Un viņai salst,
Un nevēlās tā kādu rītu,
Kā sapnis,
Kaila būt.
Nāk mīlestība sirdij
Patvērumu lūgt,
Un ziema nāk...
Un sirds par atbildi tai čukst,
Lai nāk,
Būs ziemā ar ko
Silti parunāt. (02.09.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|