|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manas krelles | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es krelles savēru no lietus lāsēm siltām.
Kaut kur uz austrumiem no Dzintarjūras krasta.
Kaut kur starp vakaru un rīta zvaigznēm spilgtām.
Un rotas mirdzēja ar spozmi neparastu.
No mēness dzīpariem bij' savērptas tām auklas,
Kas lāsēm starot ļāva varavīksnes krāsās.
Mans prieks un bēdas tajās kopā jaucas
Un mazliet sāpes, kuras gadu gadiem krātas.
Šīs krelles dāvāšu, kā gaismu es ik vienam,
Ar kuru satikties man turpmāk dzīvē nāksies.
Lai arī naktīs viņiem būtu gaišs, kā dienā,
Lai sirdīs negaiss norimst, vēl pat neiesācies.
(26.09.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1307
Kopā:6132184
|
| |
| |
|
Autori
