|
|
 |
|
|
|
|
| | Manas krelles | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es krelles savēru no lietus lāsēm siltām.
Kaut kur uz austrumiem no Dzintarjūras krasta.
Kaut kur starp vakaru un rīta zvaigznēm spilgtām.
Un rotas mirdzēja ar spozmi neparastu.
No mēness dzīpariem bij' savērptas tām auklas,
Kas lāsēm starot ļāva varavīksnes krāsās.
Mans prieks un bēdas tajās kopā jaucas
Un mazliet sāpes, kuras gadu gadiem krātas.
Šīs krelles dāvāšu, kā gaismu es ik vienam,
Ar kuru satikties man turpmāk dzīvē nāksies.
Lai arī naktīs viņiem būtu gaišs, kā dienā,
Lai sirdīs negaiss norimst, vēl pat neiesācies. (26.09.2010) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|