|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | 182 | Ievietojis: ierindnieks |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
It kā jau saule aust ik dienas,
Lai kaut cik tomēr sasniegtu mūs.
Mostamies mēs arī ik dienas...
Nez vai vienam otru sasniegt reiz būs.
It kā ir celts, un akmens ir velts,
Un nav no būvuzrauga pelts,
Bet tomēr rezultātā – grausts.
Mugurkauls šai vietā lauzts.
It kā jau mātes klēpī ir audzis,
Un māti par māti mūžam ir saucis...
Bet ar lūgšanām vien nepietiek.
Ne tikai Dievs mums pamatu liek.
It kā jau saule noriet un bēg,
Lai pēc stundām zeltītu mūs.
Cilvēkiem, kas no laimes bēg,
Tas zelts laikam vienīgais būs.
(03.10.2010) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
