|
|
 |
|
|
|
|
| | 182 | Ievietojis: ierindnieks | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
It kā jau saule aust ik dienas,
Lai kaut cik tomēr sasniegtu mūs.
Mostamies mēs arī ik dienas...
Nez vai vienam otru sasniegt reiz būs.
It kā ir celts, un akmens ir velts,
Un nav no būvuzrauga pelts,
Bet tomēr rezultātā – grausts.
Mugurkauls šai vietā lauzts.
It kā jau mātes klēpī ir audzis,
Un māti par māti mūžam ir saucis...
Bet ar lūgšanām vien nepietiek.
Ne tikai Dievs mums pamatu liek.
It kā jau saule noriet un bēg,
Lai pēc stundām zeltītu mūs.
Cilvēkiem, kas no laimes bēg,
Tas zelts laikam vienīgais būs. (03.10.2010) | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1052
Kopā:6616747
|
|
|
|