|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nepabiegts stāsts | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dziesma :)
Es tavās acīs redzu visu, kā man pietrūkst.
Tur ilgas, mīla, mūžu senais noslēpums.
Tur stāsti skaisti, kuriem nobeigumi iztrūkst.
Viens tikko aizsācies, tas laikam ir par mums.
Kā silta vēsma, tu reiz izskrēji caur mani
Un pakrūtē sāk atplaukt tīkams satraukums.
Vien saki man, ka es tev nenodaru pāri
Un stāstam šim, vēl ilgi nebūs nobeigums.
Tu silta, kā dienvidu saule.
Tu maiga, kā vakara vējš.
Tu gudra, kā zvaigžņotā tāle.
Tu stipra, kā viesulis spējš.
Kā vizbules pirmās, tik skaista,
Un balta, kā uzsnidzis sniegs.
Kā dārgakmens sirds tava laistās
Un acīs mirdz prieks.
(09.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3953
Kopā:7011284
|
| |
| |
|
Autori
