|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirga | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nāk brīdis jauns, un seno laiku mirga
Kā avotvēna spēka vārdos plūst.
Jāj rīta vējš uz violeta zirga,
Uz akmens zirga tā, kam nesalūst.
Kļūst mazliet bail, kad ēna stiepjas gara –
Daudz kāju krustiem pāri viņai slāj.
Trūd dzīvība, zūd avotvēnas vara,
Kad ēnu kautuvē to jāatstāj.
Nu klusums, tumsa, izmisums šeit mājo,
Bet viss vēl zaļš, vēl krūtīs ļoti zaļš -
Tur stiprajam gūt virsroku pār vājo
Un seno mirgu gaidīt atpakaļ.
Rauj maskas, bērnu raudas dzirdot notīs!
Kā kamols silts tu aukstā pasaulē.
Lai, dzēšot nāves zīmes, sirdī notrīs:
„Man aizlidot, kaut saknes dzītas te.”
(12.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
