|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | emigrants | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas vairs nav mans
Karaļanams,
Tik vien spoki elpām vēsām,
Apkārt pazīstami klīst
Tā kā agrāk joko viņi,
Bet es smaidīt nespēju.
Laiks ir dzēsis manī visu,
Ko reiz tajā izjutu.
Nu es pats kā miris klīstu,
Nē, ne telpas,
Sevi nīstu,
Ka reiz tās es pametu.
(17.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1710
Kopā:7560330
|
| |
| |
|
Autori
