|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | meklējot tavu iekšējo es | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
tā nebija saruna
vienas kafijas garumā
un rokraksts uz papīra salvetes
arī nebija tavs
bet tomēr
manī joprojām sadzīvo
tā siltā un vārā
cukura izkušana
kad neesi nekas
bet arī bez tevis nevar
ar robežu rūgteno smaržu
starp mežģīņu kleitu
un pārrautām dzintara krellēm
kas tikko vēl pārbaudīja
tavu skatienu magnētu spēku
tās tikai nianses
trauslums plastiskos mirkļos
ko locīt pēc sava prāta
un tādēļ nevēlos
sarunas novalkātas
kafijas pauzes laikā
ar šaubīgu vēlmi
iejusties otrā tik ļoti
ka sāp
es vēlos
beznosacījumu sevis atrašanu
nenotveramā tevī
atzīstoties -
tuvumā īstā
pat nesatikšanās vieno
(19.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1821
Kopā:6422594
|
| |
| |
|
Autori
