|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pieticība | | Ievietojis: liu |
Komentāri
Izdrukas versija
Viņa seja nepaliek atmiņā. Tikai piemīlīgais raksturs atgādina tikpat maigo, pat naivo smaidu. Ir tāda cilvēku suga, kuri netīko pēc naudas kalniem, viņu vienīgā bagātība ir pašu iekārtota lauku māja ar pasaku dārzu un mīļotie cilvēki. Kā gan iespējams, ka kāds neilgojas pēc slavas un pasaules līmeņa atzinības? Iespējams viņi ir tā noguruši no dzīves, ka vēlas to baudīt mierā un klusumā, prom no sociālo kontaktu drūzmas. Informācijas pārbagātība mulsina vienkāršos prātus, tie maldās un nespēj vairs uzticēties tik daudziem pretrunīgiem avotiem. Viena teorija seko otrai, kura tiek noliegta, lai radītu jaunu, pēc kuras atkal tiek atzīta vecā. Zeme ir Visuma centrs. Saule ir Visuma centrs. Zeme ir Visuma filozofiskais centrs, mašīnbūves, pārtikas tehnoloģiju un grāmatu kalnu rašanās avots. Bites savāc informāciju un pārstrādā pēc savas patikšanas. Tā krājas un krājas, bagātinās, līdz atšķetināt mezglus ir grūti, jāzin it viss. Varbūt pietiek ar mazumiņu mīlestības, lai nealktu pēc vispasaules bagātībām?
Kas vienam bagātība, otram posts. Ja vēlies kādam likt smaidīt, tad pietiek ar patiesas intereses pilnu sarunu ar otru cilvēku un pāris jocīgiem atgadījumiem. Smaids atmodina sasalušos ķermeņus, līdz tie sāk skanēt kā smieklu šaltis. Zirdziskas, kautras, lepnas un trokšņainas tās aizkustina arī jokotāju. Nav vairs jāstāv ūdenī un jāblenž uz zivīm, vari ķert to, kura stāv tev blakus!
(22.10.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Viļņa
Rīt uz Rīgu
ar Dievpalīgu
un tālāk atkal ar autobusu
pār Latvijas robežu uz Viļņu,
kad laternas apspīdēs ceļu,
būsim sasnieguši galamērķi.
Varbūt kaut kur smaržos...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1317
Kopā:6617012
|
| |
| |
|
Autori
